Kāda banka ir ieteikusi mājsaimniecībām turēt skaidru naudu – konkrēti, 70 eiro uz katru pieaugušo un 30 eiro uz katru bērnu – drošā un viegli pieejamā vietā, piemēram, mājās.
Nīderlandes centrālā banka ieteikusi, ka mājsaimniecībām būtu vēlams turēt pieejamībā tik lielu skaidras naudas apjomu, lai ārkārtas situācijas gadījumā ar to pietiktu trīs dienu izdevumu segšanai.
Kā ziņo izdevums “Politico”, banka konkrēti norādījusi, ka katram pieaugušajam ieteicams glabāt 70 eiro skaidrā naudā, savukārt katram bērnam – 30 eiro. Šādam naudas daudzumam vajadzētu būt pietiekamam, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības situācijās, kad nestrādā elektronisko maksājumu sistēmas.
Zināms ko Latvija iesaka darīt
Šāds ieteikums pamatots ar pieaugošajiem kiberuzbrukumu riskiem, kas, pēc bankas domām, saasinās pašreizējās saspringtās ģeopolitiskās situācijas dēļ.
Skaidras naudas rezervei būtu jānodrošina iespēja ārkārtas situācijā iegādāties pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentus, kā arī segt transporta izdevumus trīs dienu periodam.
Papildus tam, centrālā banka aicina tirgotājus izveidot alternatīvas norēķinu iespējas, piemēram, piedāvājot maksājumus ar skenējamiem QR kodiem, lai gadījumos, kad maksājumu karšu termināļi nedarbojas, klientiem joprojām būtu iespēja norēķināties.
Jau iepriekš tika ziņots par jaunu krāpšanas metodi, kuras ietvaros cilvēki kļuva par upuriem, noticot viltus likumsargu vai “valsts drošības dienestu” darbiniekiem. Šie krāpnieki, izmantojot pārliecinošas un psiholoģiski ietekmējošas metodes, pierunāja iedzīvotājus pašiem atdot savu skaidro naudu, it kā lai to nogādātu “drošā glabāšanā” vai izmantotu “izmeklēšanas vajadzībām”, lai atklātu iespējamas “nelikumības”.
Tas skar arī PIN kodus
Tagad šim krāpšanas veidam pievienojies jauns variants – ļaundari vairs neaprobežojas tikai ar skaidras naudas izkrāpšanu, bet izvilina no cilvēkiem viņu maksājumu kartes kopā ar PIN kodiem.
Swedbank Finanšu noziegumu novēršanas un izmeklēšanas nodaļas vadītāja Anita Kivkucāne norāda: “Cilvēku spēja uzticēties svešiniekiem ir pārsteidzoša. Lai gan šķiet pašsaprotami, ka savu naudu nedrīkst uzticēt nepazīstamiem cilvēkiem, pietiek kādam izlikties par ‘izmeklētāju’, lai šis aizsardzības instinkts tiktu apiets.”
Lasi vēl: Viss sāksies maija beigās – laikapstākļi atnesīs sev līdzi vairāk kā 20 gadus neredzētu anomāliju
Viņa uzsver, ka, analizējot šāda veida krāpšanas gadījumus, redzams – brīžos, kad klientiem ir jāsazinās ar bankas darbiniekiem, piemēram, lai filiālē izņemtu skaidru naudu, bieži vien izdodas viņus pārliecināt būt piesardzīgiem. Taču diemžēl krāpnieki arvien nāk klajā ar jaunām shēmām.
Izkrāpjot gan karti, gan piekļuves datus, krāpnieki iegūst pilnīgu kontroli pār cietušā kontu un naudu. Šādā gadījumā kartes bloķēšana iespējama vien tad, kad banka tiek informēta par krāpšanas faktu, bet bieži vien tas notiek tikai tad, kad pats klients pamana naudas iztrūkumu kontā un saprot, kas ir noticis.
